Jaunsardzes aizsākumi saistāmi ar LR valstiskuma atjaunošanas laiku 20. gs. 90. gadu sākumā. 21.08.1991., tūlīt pēc valsts faktiskās neatkarības atjaunošanas, tika nodibināta Latvijas Republikas Zemessardze. No Zemessardzes pirmo izveidoto bataljonu pastāvēšanas sākuma zemessargi, apmeklējot militārās apmācības, ņēma līdzi savus bērnus un pēc pašu iniciatīvas iesaistīja tos dažādās zemessargu aktivitātēs. Spontāni sāka veidoties bērnu un jauniešu pulciņi Zemessardzes bataljonos, un šajos pulciņos iesaistītos sāka saukt par jaunsargiem. Šajā laikā valstī pēc atsevišķu cilvēku personiskās iniciatīvas jau bija atjaunotas skautu un mazpulku organizācijas, kuru darbības programmās paredzēja jauniešu patriotisko audzināšanu, fizisko attīstību un pilnvērtīgu brīvā laika pavadīšanu, taču nepiedāvāja jauniešiem militāro pamatzināšanu apgūšanu. Tādas iespējas nebija arī vispārizglītojošās mācību iestādēs, un tobrīd vairs nebija nevienas organizācijas, kas nodarbotos ar skolu jaunatnes izglītošanu valsts aizsardzības jomā.

Koordinācijas darbu uzņēmās Zemessardzes vadība, pieņemot lēmumu apvienot un organizatoriski noformēt gandrīz pie katra Zemessardzes bataljona izveidotās bērnu un jauniešu grupas. 25.11.1992. Zemessardzes štāba priekšnieks Ģirts Valdis Kristovskis parakstīja Latvijas Republikas Jaunsargu organizācijas pagaidu nolikumu, kuru 30. novembrī apstiprināja LR izglītības, zinātnes un kultūras ministra vietniece Eiženija Aldermane. Šajā nolikumā bija definēti arī jaunsardzes trīs galvenie mērķi: vadīt un organizēt jaunatnes iesaistīšanos jaunsardzē, dot tai zināšanas un iemaņas, lai sagatavotos militārajam dienestam, un veikt jaunatnes patriotisko audzināšanu. Nolikumā pirmo reizi parādījās arī pirms tam neoficiāli lietotais nosaukums “jaunsardze”. Lai arī nolikumā minēta jaunsardzes organizācija, tomēr realitātē vienotas jaunsargu vadības nebija, un jaunsargi turpināja darboties katrā Zemessardzes bataljonā atsevišķi. Šos jaunsargus vadīja un pirmo apmācību sabiedriskā kārtā veica paši zemessargi. Tobrīd parādījās arī Zemessardzes štāba sastādītās pirmās vispārēja rakstura jaunsargu apmācības programmas.

1993. gadā pieņēma grozījumus Zemessardzes likumā un tieši jaunā likuma “Par Latvijas Republikas Zemessardzi” redakcija kļuva par tiesisko pamatu jaunsardzes pastavēšanai. Likums paredzēja, ka par jaunsargiem var kļūt jaunieši no 12 līdz 18 gadu vecumam, kuru vadīšana un koordinēšana jāveic Zemessardzei. 04.07.1993. Zemessardzes komandieris apstiprināja Zemessardzes jaunsargu nolikumu.

1994. gadā nolikums mainījās – jaunsardzi nodēvēja par kustību agrāk lietotā termina “organizācija” vietā, kā arī Zemessardzei deleģēja jaunsardzes materiālā nodrošinājuma jautājumu risināšanu. 1995. gadā nolikumu apstiprināja aizsardzības ministrs.

Jaunsardzes kustībā iesaistīto jauniešu mācību procesa pilnveidošanai katrā Zemessardzes bataljona štatu sarakstā iekļāva jaunsargu vadītaja amatu, kura uzdevums bija plānot konkrētā bataljona jaunsargu mācību procesu, organizēt un vadīt jaunsargu nometnes, sacensības u. c. pasākumus. 1996. gadā Zemessardzes Apmācību dienests izstradāja jaunu jaunsargu apmācības programmu. Pirmo reizi paradījās jēdziens “valsts aizsardzības mācība” – paralēli jaunsargu kustībai Valsts militārā dienesta pārvalde sāka veidot pirmsdienesta apmācību programmu vispārizglītojošo mācību iestāžu audzēkņiem. 1997. gadā pēc brīvprātības principa valsts aizsardzības mācību kā fakultatīvu priekšmetu sāka piedāvāt vispārējās un profesionālās mācību iestādes visā valstī. Visaktīvākie šī priekšmeta apguvēji bija tieši jaunsargi.

2000. gadā jaunsardzes kustībā darbojās vairāk nekā seši tūkstoši jauniešu vecumā no 12 līdz 18 gadiem. 19.12.2003. AM apstiprināja jaunu Jaunsardzes attīstības koncepciju, kurā bija paredzēts apvienot visus līdzšinējos skolu jaunatnes pirmsdienesta militārās apmācības veidus vienotā jaunsardzes ietvaros funkcionējošā sistēmā. Jaunsardzes kustību organizatoriski atdalīja no Zemessardzes, attiecīgi grozot likumu “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”, svītrojot pantu par jaunsardzi. Jaunsardzes vienību un visas kustības vadību turpmāk nodrošināja AM Jaunatnes militārās izglītības nodaļa.

2003. gada nogalē izveidoja AM pakļautības iestādi Jaunsardzes centru. Šis centrs kā jaunsargu vienību koordinējoša iestāde sadarbojās ar vispārizglītojošajām mācību iestādēm visā Latvijā un vienlaikus ar NBS vienībām. No Zemessardzes štatu sarakstiem izdalīja jaunsargu instruktorus, kuri pārgāja darbā uz Jaunsardzes centru.

2009. gadā jaunsardzes patrona pienākumus uzņēmās toreizējais Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers.

2010. gadā valsts aizsardzības sistēmas reorganizācijas rezultātā notika vairāku aizsardzības resora iestāžu apvienošanās un izveidojās Rekrutēšanas un jaunsardzes centrs, kas darbojās saskaņā ar Ministru kabineta 22.12.2009. pieņemtajiem noteikumiem nr. 754 “Rekrutēšanas un jaunsardzes centra nolikums”. Šajā centrā viena no apakšstruktūrām bija kustību koordinējošais Jaunsardzes centrs.

2011. gadā jaunsargu interešu izglītību realizēja 166 mācību vietās, kurās kopā bija 328 mācību grupas. Tomēr ne katrā skolā bija jaunsargu pulciņi. 2015. gada beigās AM Rekrutēšanas un jaunsardzes centru reorganizēja. 01.01.2016. mainījās jaunsardzi pārraugošās iestādes nosaukums – Jaunsardzes un informācijas centrs. Jaunajā struktūrā vairs nebija pārstāvēta rekrutēšanas funkcija, tās pārziņā ietilpa ne tikai darbs ar jaunsardzi, bet arī sabiedrības informēšana par dažādām mūsu valsts aizsardzības resora aktivitātēm. Jaunsardzes un informācijas centrs ir AM tiešās pārvaldes iestāde, kas darbojas saskaņā ar 22.12.2015. pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem nr. 1419 “Jaunsardzes un informācijas centra nolikums”.

2017. gadā jaunsardzes kustība bija pārstāvēta 110 Latvijas pašvaldībās un deviņās republikas nozīmes pilsētās, jaunsardzes rindās darbojās vairāk nekā astoņi tūkstoši jaunsargu. 2017. gadā Jaunsardzes un informācijas centrā bija 143 amata vietas, kopējais nodarbināto skaits bija 159, no tiem 56 strādāja nepilnu slodzi.